SAKUMS VESTIJUMI
Vassula ir uzrakstījusi vēstījumam komentāru ko saņēma tieši desmit gadus pirms drausmīgajiem notikumiem 2001. gada 11. septembrī Ņujorkā.

2002 janvārī Vassula uzrakstīja vēstuli, kas padziļina to pašu tematu.


Debesis tiks satricinātas
un zemes pamati – sakustināti!

1991. gada 11. septembris

- Kungs, es skatos uz Debesīm un meklēju Debesu Lietas, es meklēju Tavu Svēto Vaigu, lai izjustu Mieru un spētu priecāties; es meklēju Tavu Svēto Vaigu, lai varētu To kontemplēt.

- Un savukārt Manas Acis lūkojas uz mūsdienu pasauli, vēro tautu pēc tautas, pētī dvēseli pēc dvēseles, meklējot mazliet siltuma, mazliet cēlsirdības un mazliet mīlestības. Taču ļoti maz ir to, kuri tiecas pēc Manis. Ļoti maz to, kuriem rūp dzīvot svētu dzīvi. Dienas aizsteidzas, un stundas tagad nu ir skaitītas pirms lielās atmaksas .

Manas pilsētas 1 ir kļuvušas par prostitūtu pilsētām! Nežēlīgas! Tās kļuvušas par dēmonu citadelēm! NO IEKŠIENES CAURCAURĒM SAMAITĀTAS, tārpu sagrauztas! Patvērums odzei un skorpionam! Kā gan lai Es nesūtītu Savu Šķīstījošo Uguni pār šiem atkritējiem?...

Pēkšņi Jēzus balss mainījās, un pēc dažām sekundēm ļoti nopietnā tonī, kas mani biedēja, Viņš sacīja:

- Zeme nodrebēs un tiks satricināta.

Un viss Torņos 2 radītais ļaunums sabruks gruvešu kaudzē un tiks aprakts grēka pīšļos! Pāri tiem Debesis tiks satricinātas un zemes pamati – sakustināti!

Lūdziet, lai sods no Tēva Rokas nenāktu ziemā.

Es negaidīti piemeklēšu salas, jūras un kontinentus ar pērkonu un Liesmu.

Ieklausieties uzmanīgi Manos pēdējos brīdinājuma vārdos, klausieties tagad, kamēr vēl ir laiks.

Lasiet Mūsu vēstījumus 3 un mitējieties būt nicinoši un kurli, kad runā Debesis.

Pieklusiniet savas balsis, un jūs izdzirdēsiet Mūsējās.

Divkārt apdomājiet, pirms tiesājat, apdomājiet vairāk nekā divkārt, pirms nosodāt Svētā Gara Darbus. Es nesaudzēšu nevienu no tiem, kuri izsmej Svēto Garu, Viņu nekaunīgi zaimojot. Taisnība tādu cilvēku nogrūdīs pazemē.

Paceliet visi sejas un meklējiet Debesis, lai kontemplētu Manu Svēto Vaigu! Paceliet acis pret Debesīm, un jūs neiesiet bojā. Nožēlojiet grēkus! Un lūdziet Tēvu, lai Viņš atmaigst.

Drīz, tagad jau ļoti drīz, Debesis atvērsies, un Es jums likšu ieraudzīt
Tiesnesi.


1 Vārdu “pilsētas” Dievs šeit lieto, domājot “dvēseles”.
2 Līdzīgi Bābeles tornim.
3 Jēzus un Marijas, Abu Liecinieku, vēstījumus.

Pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem Ņujorkā Vassula uzrakstīja šādu komentāru.

Es gribētu, lai cilvēki būtu piesardzīgi, interpretējot šo vēstījumu. Tulkot pravietojumus nav viegli, ja tiek netiek sniegti Svētā Gara gaismā. Apokaliptiskais 1991. gada 11. septembra vēstījums būtu jātulko šādi.

Mūsu paaudze ir atdzisusi mīlestībā pret Dievu. Un, tā kā mūsdienu pasaule piedzīvo lielu atkrišanu no ticības, Dievs iejaucas, lai mūs sasildītu, dodams mums zīmes, piemēram, statujas, kas raud asins asaras; ikonas, kas raud eļļas vai asins asaras. Patiesās Dzīves Dievā vēstījums arī ir zīme, tāpat kā dažas citas parādīšanās, kas tiek dāvātas kā brīdinājums un lai mūs visus pamudinātu lūgties. Ļoti daudzas no šīm zīmēm tiek noraidītas, izsmietas un vajātas; tas mums atgādina Jāņa Atklāsmes grāmatas 11. nodaļu par Diviem Lieciniekiem, kas ir Marija un Jēzus, ar Elija (kurš pārstāv pravietošanu) un Mozus (kurš pārstāv Likumu) apustulisko misiju, kā par to rakstīts 1991. gada 24. decembra vēstījumā. Jums jāpārlasa šis vēstījums, lai to pilnībā saprastu.

Apostāzija (atkrišana no ticības) nozīmē dievišķās Patiesības noraidīšanu un ved mūs pie dzīves bez Dieva. Apostāzija pievelk ļaunumu zemes virsū.

Dievmāte mums sniegusi vēstījumu par šo tematu: 24.11.91

Patiesās Dzīves Dievā vēstījumos Dievs mums devis pietiekami daudz iespēju nožēlot grēkus un svēti dzīvot. Tomēr pasaule ir kurla pret Dieva saucieniem un, gluži pretēji, izzobo ikvienu no augšienes nākušu saucienu, kas mūs brīdina – ja nemainīsim savas sirdis un nenesīsim upurus, negandarīsim, nenožēlosim grēkus, mūsu grēki mūs ievedīs nāvē. Kristus ir lūdzis, lai Svētajos Rakstos lasām 2 Tesalonoķiešiem 2, lai mēs saprastu, ka patiesi dzīvojam laiku beigās un ka Pāvils ir sacījis – mēs tās atpazīsim pēc divām zīmēm, lielās apostāzijas un sacelšanās gara. Šis sacelšanās gars nepakļaujas Dievam un ķēmojas Viņam pakaļ, un nostāda pats sevi augstāk par Dievu. Šodien pasaule tic savai pašrealizācijai. Tie ir tie, kuri Dievam kliedz: Tu mums neesi vajadzīgs!

Dievs nesoda Savu tautu un nevēlas redzēt to ciešam, taču mēs iznīcinām paši sevi un paši piesaistām sev ikvienu ļaunumu. Tas ir iemesls, kāpēc daudzos vēstījumos (ne tikai 1991. gada 11. septembra vēstījumā) Kristus mūs ir brīdinājis, ka sātans gatavo lielu holokaustu, lai mūs iznīcinātu.

Cilvēki, kuri miruši, – labi vai ļauni – patlaban ir mūsu grēku un kurluma upuri pret saucieniem, kas vēstī, ka Dievs mūs brīdina, lai mūs izglābtu un aiztaupītu mums ciešanas un nāvi. Mēs paši ar saviem grēkiem esam upurējuši nevainīgus cilvēkus un lieki izraisījuši lielas ciešanas. Mums jālūdzas par visām šīm ģimenēm, kas zaudējušas savus mīļos, lai Dievs tām dāvā spēku un piedošanas garu.

Vassula

atgriezties uz sākumu