|
Vassula Rīdena pieder pie grieķu pareizticīgās Baznīcas. Kopš 1985.
gada 28. novembra viņa saņem no Dieva iekšējo sarunu harizmu, kuras viņai
tiek nodiktētas un kuras viņa pieraksta burtnīcās. Šie vēstījumi ietver
neatlaidīgu un steidzamu Dieva aicinājumu uz atgriešanos. Tagad tie ir
tulkoti un publicēti trīsdesmit valodās.
Šie vēstījumi, ar kuriem Dievs mūs uzrunā, pauž acīmredzamu cerības noskaņu. Viņš gan mūs bieži arī rāj, jo Viņš ir Tēvs un, kā jau ikviens tēvs rāj savus bērnus, kad tie rīkojas slikti, tā arī mūsu Debesu Tēvs mūs norāj. Taču Viņš to dara ar mīlestību, jo Viņš ir Mīlestība un ir radījis mūs aiz mīlestības, lai savukārt arī mēs Viņu mīlētu. Šie vēstījumi mums atklāj Dieva tuvo seju Viņa radījumu priekšā. Ikvienu no mums Viņš lūdz, lai arī mēs kļūtu Viņam tuvi un mācītos Viņu pazīt. Tomēr Viņš mums atgādina nekad neaizmirst, ka Viņš ir Svēts. Tāpat Viņš mūs lūdz īstenot dzīvē Kunga bijāšanu. Šie vēstījumi atgādina to, kas ir patiesi būtisks. Tie mums atgādina Kunga Vārdu un Viņa eksistenci. Kā Dievs Pats ir sacījis Vassulai: Saki viņiem, ka šis vēstījums tiem netiek sniegts, lai izraisītu sensāciju, bet lai viņi apzinātos, cik steidzami nepieciešama ir viņu atgriešanās; cik nopietns viņu dvēseles stāvoklis; cik svarīgi pārmainīt dzīvi un dzīvot svētiem. Šajos vēstījumos mēs atrodam Kristus aicinājumu uz Baznīcu vienotību un jo īpaši uz vienošanos par Lieldienu datumu. Ir daudz atsauču uz lielo atkrišanu, par kuru svētais Pāvils pravietojis 2 Tim 2-3, kā arī par dumpības garu, kas mūsdienās ir tik spēcīgs. Šis dumpības gars tagad ir iekļuvis Baznīcā kā dūmi un pamudina bīskapus un priesterus (katoļus) sacelties pašiem pret savu ganītāju (pāvestu). Kristus viņus aicina atgriezties, palikt lojāliem pret pāvestu. Taču uzvara pār ļaunumu tagad vairs nav tālu, un Abas Sirdis (Bezvainīgā Marijas Sirds un Vissvētā Jēzus Sirds) triumfēs pār ļaunumu. Mēs tiekam aicināti atzīt Kristus klātbūtni Viņa dievišķībā un Euharistijā, kā arī atzīt Mariju par Dieva Māti. Ir vairāk nekā pieci tūkstoši atsauču uz Svēto Garu un dziļas mācības par Viņa darbību. Pēc tam Dievs atklāj pravietiskus vēstījumus par Krievijas Baznīcu: Krievija būs zeme, kurā Viņu pagodinās visvairāk. Tā būs (garīgi) vairāku nāciju priekšgalā. Bet visvairāk šajos vēstījumos satriec Dieva maigums pret mums, Viņa bezgalīgās labestības un žēlsirdības atklāsme. Jēzus mums rāda Dieva portretu: Mans Tēvs ir Ķēniņš un tomēr tik mātišķs; Tiesnesis, tomēr tik maigs un mīlošs. Viņš ir Alfa un Omega un tomēr tik lēnprātīgs. Ar šiem vēstījumiem Dievs cenšas atdzīvināt to, kas mūsos ir miris. Tāpēc Viņš izlej Savu Svēto Garu pār mums, lai mēs atgrieztos pie Viņa, dzīvotu Patieso Dzīvi Viņā. Viņš mums apsola, ka drīz notiks tāda Svētā Gara izliešanās pār cilvēci, kādas vēl nekad vēstures gaitā nav bijis un kura pārveidos visu zemi. Tā ir cerība, kas vada mūs visus. Jēzus šajos vēstījumos mums atklāj daudzu Rakstu vietu nozīmi, īpaši no Jāņa Atklāsmes grāmatas un no Daniēla grāmatas. Kādēļ Dievam būtu tik svarīgi no jauna atklāties mūsu laikmetā, ar tādu spēku, ja ne tādēļ, lai mūs glābtu? Kad Viņš mums saka: Es uzlūkoju zemi mūsdienās un vēlētos, kaut nekad nebūtu to radījis... Manas acis redz to, ko Es nekad nebūtu gribējis redzēt, un Manas ausis dzird to, ko Es baidījos izdzirdēt! Mana Tēva Sirds slīgst skumjās. Es izveidoju cilvēkus pēc Savas līdzības, tomēr viņi krituši arvien zemāk, un ne viens vien mūsdienās ir līdzīgs Zvēram (dēmonam)! Mana Sirds cieš, jo Es redzu līdz pat zemes robežām, un tas, ko redzu, neatbilst Manas Sirds vēlmei... Jūsu Tēvs valda pār visu, bet ne pār jūsu gribu, un cilvēks savu gribu ir samaitājis... Šī iemesla dēļ Dievam, mūsu Radītājam, mūsdienās vēlreiz jāiejaucas... Abās Sirdīs,
Vassula
|
