• Lieldienu datums Dereka Stouna raksts
  
• 1997. gadā: solis pretim līgumam par vienotu Lieldienu datumu pēc SEZ (Starptautisko Ekumenisko Ziņu) 1997. gada aprīlī

  
  

Saskaņojot Lieldienu datumu, tu remdēsi Manas sāpes, brāli, un tu priecāsies Manī, bet Es – tevī, un Es daudzus no jauna darīšu redzīgus. (14.10.1991.)

 
Lieldienu datums Dereks Stouns

Irenejs (Samierinātājs, dzīvojis aptuveni 100. - 180. gadā pēc Kristus) pārmeta tiltu no Austrumiem uz Rietumiem. Būdams cēlies no Smirnas Mazāzijā, viņš kļuva par Lionas, tolaik gallu metropoles, bīskapu. Varbūt šī iemesla dēļ viņš, kad bija vēl priesteris, aizveda delegāciju pie Romas bīskapa, lai lūgtu viņu nesteigties nosodīt montānistus (montānisms bija sava veida herētisks pentekostisms, radies Frīģijā, Mazāzijā; par tā izcelšanos zināms maz). Vēlāk viņš rakstīja pāvestam Viktoram, protestējot pret Romas bīskapa nodomu ekskomunicēt Efezas bīskapu. Irenejs sludināja iecietību pret Āzijas kopienu tradīciju noteikt Lieldienu datumu atkarībā no jūdu Pashas (nisana mēneša 14. datumā), lai arī kāda nedēļas diena tā būtu. Irenejs uzsvēra, ka šo aprēķinu ieviesis apustulis Jānis, kurš daudzus gadus bija atbildīgs par Mazāziju. Šim četrdesmit gadus ilgajam strīdam tika pielikts punkts Nīkajas koncilā 325. gadā. Kaut arī netika noteikts nekāds kanons, dalībnieki vienojās par šādiem jautājumiem: a) Lieldienas jāsvin Kunga dienā; b) tām nav jābūt atkarīgām, nedz jāsakrīt ar jūdu Pashas lunāro (ar Mēnesi saistīto) aprēķinu, tomēr jāsaglabā atgādinājums par sākotnējiem svētkiem. Līdz ar to Lieldienas jāsvin nākamajā svētdienā, kura seko pilna Mēness fāzei, kas ir pirmā pēc ziemeļu puslodes pavasara ekvinokcijas (20. - 21. martā). Šī metode bija neatkarīga no jūdu aprēķiniem un pieskaņojās Aleksandrijā lietotajam paņēmienam, kam Antiohija līdz tam bija pretojusies. Antiohijā draudzes pamatojās uz jūdu aprēķiniem, lai noteiktu svētdienā svinamās Lieldienas. Pašreizējo sašķeltību starp Austrumu un Rietumu kristiešiem šajā ziņā izraisījusi Austrumu atsacīšanās atzīt Rietumu vienpusējo lēmumu pieņemt Gregora kalendāru, Austrumu tradīcija nekad nesvinēt Lieldienas pirms jūdu Pashas un atšķirīgais veids, kā aprēķināt epaktu, tas ir, starpību starp Mēness un Saules ciklu. Viens no veiksmīgākajiem problēmas risinājumiem būtu noteikt kopīgu Lieldienu datumu, kas ietvertu svētdienu pēc aprīļa otrās sestdienas; tas tiktu visbiežāk izraudzīts, ja pēc Nīkajas koncila būtu bijis burtiski jāseko precīzajiem astronomiskajiem datiem. Vai arī varētu noteikt mainīgu datumu ar nosacījumu, ka pavasara ekvinokcijas aprēķinam jāizvēlas īpašs ģeogrāfisks punkts, piemēram, Jeruzāleme. Trim augšminētajiem konfliktiem sakarā ar kristiešu lielākajiem svētkiem vēl var pievienot:

a) un V gadsimtā aprēķina metodes Aleksandrijā un Romā bija atšķirīgas. Svētais Augustīns no Hiponas mums vēstī, ka 387. gadā Lieldienas Gallijā svinētas 21. martā, Itālijā – 18. aprīlī un Aleksandrijā – 25. aprīlī. Aleksandrijas prakse galu galā guva virsroku.

b) Līdz 750. gadam Gallijā valdīja nenoteiktība attiecībā uz šo datumu, jo tur izmantoja Romas noteiktās aprēķina tabulas, kas pašā Romā reti kad tika lietotas.

c) Nošķirta no barbariskās Eiropas, ķeltu Baznīca attīstīja pati savu aprēķina metodi. Sekoja ilgas domstarpības ar romiešu misionāriem, kuri kopā ar Augustīnu no Kenterberijas ieradās evaņģelizēt Kentas anglosakšus. Beda Godājamais pirms Vitbijas sinodes un tās laikā (664. gadā) izmantoja savu ietekmi Romas labā. 669. gadā Kenterberijas arhibīskaps Teodors no Tarsas (ģeogrāfiski vēl ievērojamāks lēciens nekā Irenejam) uzspieda romiešu aprēķinu visai Anglijai.

«“...lai visi ir viens, tāpat kā Tu, Tēvs, Manī, un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.» (Jņ. 17,21)

Daudzo mūsdienu kristiešu vidū, kuri uzskata, ka saņem atklāsmes no Jēzus, Marijas vai dažādiem svētajiem, divām sievietēm, pilnīgi neatkarīgi vienai no otras, ir kas sakāms par šo Lieldienu jautājumu.

Vassula pati, grieķu pareizticīgā, kura dzimusi Ēģiptē un patlaban dzīvo Šveicē ar savu vīru – zviedru un luterāni, caur pastāvīgām privātām atklāsmēm iepazinusi un darījusi zināmu desmitiem tūkstošu Romas katoļu un citiem, kurus viņa uzrunā visā pasaulē, Mūsu Kunga pašreizējo vēlēšanos, lai Lieldienas tiktu svinētas vienā kopīgā datumā.

Mirna Nazūra ir katoliete – melhīte, kura dzīvo Damaskā ar savu pareizticīgo vīru un diviem bērniem. Regulāri, īpaši tad, kad abi Lieldienu svētki sakrīt, viņa saņem stigmatus – fenomens, kas ļoti daudz ticis fotografēts un filmēts. Turklāt no Mirnas rokām, kā arī no divām viņas ikonām, sūcas tīra, aromātiska olīveļļa, kas saistīta ar dziedināšanām. Vēstījums, kurā viņa dalās ar ticīgajiem visā pasaulē, ir iepriekš citētā Jāņa evaņģēlija 17. nodaļa, un tas ir identisks ar Vassulas vēstījumu.

Mūsdienās Etiopijā, kur abu ritu – latīņu un austrumu – katoļi sastāda tikko 0,5 % no kristīgajiem iedzīvotājiem, snieguši paraugu pasaulei, svinot Lieldienas pēc Jūlija kalendāra. Somijā noticis pretējais. Pareizticīgo minoritāte tur ievēro Rietumos ieviesto Lieldienu datumu.

Dereks Stouns, kurš agrāk piederēja pie anglikāņu kopienas, 1967. gadā tika uzņemts grieķu pareizticīgo Baznīcā. Pēc 27 gadiem, kuru laikā viņš ik nedēļu bija uzticīgi pieņēmis Komūniju, viņam Southobārtas grieķu pareizticīgo Baznīcā tika aizliegts saņemt sakramentus, pamatojoties uz tehnisku ieganstu, ka, tad kad viņam nebijis fiziski iespējams piedalīties grieķu liturģijā, viņš kopā ar savu laulāto draudzeni, katolieti, un saviem bērniem pieņēmis Komūniju kādā katoļu baznīcā.

 
1997. gadā: solis pretim līgumam par vienotu Lieldienu datumu pēc SEZ (Starptautiskajām Ekumeniskajām Ziņām).(ENI)

Visas pasaules Baznīcas tiek aicinātas sadarboties, lai, sākot ar 2001. gadu, izbeigtu strīdu, kas ilgst jau 400 gadu un attiecas uz vissvarīgāko kristiešu kalendāra svētku – Lieldienu – datumu.

Nozīmīgie kristiešu Lieldienu svētki patlaban tiek svinēti divos dažādos datumos. Šogad (1997.), piemēram, vairākums protestantu un Romas katoļu svinēja Lieldienas 30. martā, savukārt lielākā daļa pareizticīgo līdz ar atsevišķiem protestantiem un katoļiem tās svinēja gandrīz mēnesi vēlāk, 17. aprīlī. Šīs atšķirības ir nesaskaņu sekas attiecībā uz kalendāra reformu, ko ieviesa pāvests Gregors XIII pirms 400 gadiem

Zinātniskās sanāksmes laikā Alepā, Sīrijā, no 1997. gada 5. līdz 10. martam lielo kristīgo konfesiju pārstāvji izteica ierosinājumu, kas ļautu noteikt kopīgu datumu. Saskaņā ar šo projektu Baznīcas turpinātu ievērot pastāvošo principu Lieldienu datuma aprēķināšanai, taču balstoties uz ļoti precīziem moderniem astronomiskajiem datiem.

Arī tēvs Tomass Ficdžeralds, grieķu pareizticīgo teologs Baznīcu ekumeniskajā Koncilā (BEK), piedalījās Alepas sanāksmē. Viņaprāt, šīs nesaskaņas attiecībā uz Lieldienu datumu ir “iekšējs skandāls” kristiešu vidū. “Kādu liecību mēs ar šo šķelšanos sniedzam pasaulei?” viņš jautāja. “Nav svarīgāku svētku par Lieldienām, un mēs tās svinam šķirti cits no cita!”

Šajos beidzamajos gados garīdzniecības aprindās izdarīts vairākkārtējs spiediens, lai Baznīcas vienotos par šo datumu vēl pirms gadsimta beigām. 2001. gads tiek uzskatīts par ideālu gadu kopīga datuma ieviešanai, jo tajā pēc abām metodēm aprēķinātais Lieldienu datums būs viens un tas pats, tas ir, 15. aprīlis. Sanāksmes ierosinājums tiks izsūtīts Baznīcām visā pasaulē līdz ar tabulu, kurā būs norādīti iespējamie Lieldienu datumi XXI gadsimta pirmajiem 25 gadiem, gadījumā ja šī ideja tiktu pieņemta.

Atšķirības Lieldienu datuma noteikšanā izriet no fakta, ka “četros Evaņģēlijos nav norādīts precīzs Augšāmcelšanās datums, ir tikai minēts, ka tā notikusi saistībā ar jūdu Pashu un pirmajā nedēļas dienā,” piebilda tēvs T. Ficdžeralds. Kristīgās ēras pirmajos gadsimtos jau pastāvēja nesaskaņas par šo datumu, taču problēma tika nokārtota Nīkajas ekumeniskā Koncila laikā 325. gadā, kad tā dalībnieki noteica principu, pēc kura Lieldienas jāsvin nākamajā svētdienā, kura seko pilna Mēness fāzei, kas ir pirmā pēc pavasara ekvinokcijas. Šis princips ļāva saglabāt sakarību starp Rakstiem un Lieldienu svētkiem, jo koncils atzina, ka Augšāmcelšanās svinībām nevajadzētu būt par šķelšanās faktoru kristiešu vidū.

Tomēr šī vienošanās tika lauzta, kad pāvests Gregors XIII 1582. gadā reformēja kalendāru. Vairākums pareizticīgo tolaik nemainīja Lieldienu datuma aprēķināšanas metodi. Tā arī pat šodien vēl pastāv neprecizitātes abās aprēķina metodēs.

Alepas sanāksmē, kuras dalībniekus uzņēma Sīrijas pareizticīgo Baznīca, bija pārstāvēta anglikāņu kopiena, armēņu pareizticīgo Baznīca, Konstantinopoles Patriarhāts, evaņģeliskās Baznīcas no Vidējiem Austrumiem, Antiohijas un visu Austrumu grieķu pareizticīgo Patriarhāts, Vispasaules luterāņu Federācija, Vidējo Austrumu Baznīcu Padome, Utrehtas Ūnijas veckatoļu Baznīcas, Maskavas Patriarhāts, Pontifikālā Padome par kristiešu vienotību, Septītās dienas adventisti un Baznīcu ekumeniskā Padome.

(SEZ/SPP) izdevumā Oecuménisme Informations, Nr. 275, 1997.gada maijā

(ENI/SPP) dans Oecuménisme Informations, no 275, mai 1997.